Kultūra un izglītība

Korupcija. Vai vienmēr?

2009.08.07

Reizēm šķiet, ka korupcijas vārds tiek apzināti/ neapzināti attiecināts arī uz lietām, kam ar korupciju nav nekāda sakara. Korupcija plašākā nozīmē ir “slimība” – valsts pārvaldes iestāžu nespēja pildīt tām uzticētos pienākumus sabiedrības interesēs. Par korupciju mēs runājam ikreiz, kad kāds no varas pārstāvjiem ir darbojies savtīgu interešu vadīts. Devis priekšroku kādam konkrētam uzņēmumam pasūtījumu [...]

Krīze, Parex un antisemītisms

2009.07.13

Uz šo rakstiņu mani pamudināja kāda nejauši dzirdēta saruna sabiedriskajā transportā. Kāds vīrietis ap trīsdesmit mazliet vecākam līdzbraucējam klāstīja, ka redz, žīdu (drīkst lasīt arī – ebreju, ja kādam padomju laikā ievazātais apzīmējums sirdij tuvāks) Krasovicka un Kargina bankai valdībai atradies vairāk kā miljards latu, kamēr daži desmiti miljonu latu bērnu slimnīcām, skolām nav un [...]

Nacionālistu uzvara ir neizbēgama

2009.06.29

Gan dabas, gan sabiedriskajos procesos varam saskatīt divas vienlaikus pastāvošas tendences, ko nosacīti varam apzīmēt kā augšupejošu un lejupejošu virzību. Viena veida formas un formācijas (augi, dzīvnieki, ideoloģijas, sabiedriskās iekārtas) sairst, dodot vietu cita veida formām un formācijām. 

Nacionālisms – personības briedums

2009.06.04

Jebkuram cilvēkam raksturīgas fizioloģiskās, sociālās un garīgās vajadzības. Tiem, kas bijuši saskarē ar psiholoģijas teoriju noteikti būs pazīstams cilvēka vajadzību piramīdveida iedalījums. Gan teorija, gan dzīves prakse apliecina to, ka jo hierarhiski augstāka ir kāda vajadzība, jo mazākam cilvēku skaitam tā ir izteikta; piemēram, vēlēšanās pašattīstīties un radīt ko paliekošu, ir izteiktāk raksturīga daudz mazākam [...]

Kādu valsti esam pelnījuši?

2009.06.01

Pūlis nav valsts. Pūlis ir īslaicīga parādība, kas nespēj radīt neko paliekošu. Arī tauta, ja tā kļūst par pūli, nespēj veidot valsti. Kad ceļam māju, nepietiek tikai ar nepieciešamo ķieģeļu skaitu. Nepietiek arī tos kraut vienu uz otra. Lai tie turētos kopā un veidotu sienas, nepieciešam saistviela. Ja vēlamies uzcelt valsti, nepietiek tikai ar nepieciešamo [...]

Par ko balsot? Kritēriji.

2009.05.19

Mēdz teikt, ka karavīra kvalitāti vislabāk parāda tas, kā viņš spēj cīnīties, kad viņam atņemti visi ieroči. Pārfrāzējot gribētu teikt, ka politiķi vislabāk var vērtēt pēc tā, ko viņš ir spējis paveikt neatrodoties pie varas. Laikam jau tas, ka vēlēšanu rezultāti, kas parasti liekas apmierinoši vien pašiem ievēlētajiem, ir apliecinājums faktam, ka sabiedrībā trūkst vispārēju [...]

Nožēlojami nožēlojamie un 9.maijs

2009.04.30

Viktors Igo savulaik sarakstīja romānu „Nožēlojamie” par cietumniekiem un to mēģinājumiem izlauzties brīvībā. Mums Latvijā arī ir cietumnieki. Turklāt vismaz divējādi; Vieni iesprostoti padomju propagandistu radītas vēstures izpratnes būrī, otri – savas iztapības un baiļu no Krievijas velvētajos pagrabos. Ne vieni ne otri nemēģina izlauzties no sava cietuma, vēl vairāk – ir dusmīgi, ja viņus [...]

Netaisnīgs miers

2009.04.22

Cik vērts ir miers, kas panākts uz netaisnības upura pacietības vai bezspēka rēķina? Vai daudz vērtīgāks nav taisnīgs karš? Par to bieži domāju, kad redzu, kā Latvijā relatīvi mierīgi sadzīvojam ar lielu skaitu Latvijai un latviešiem naidīgu personu, ka sadzīvojam ar netaisnīgiem likumiem un netaisnīgām amatpersonām. Tik bieži mēs meklējam dažādus smalkus un filosofiskus pamatojumus, [...]

Skolotāji

2009.04.02

Šodien savu neapmierinātu pauž skolotāji. Cītīgi pārlasīju protestētāju prasības. Tās ne mazākajā mērā nepārsteidza. Ja nu vienīgi ar to, cik veidos iespējams pateikt, ka vienīgā izglītības problēma ir naudas trūkumā. Arodbiedrība pieprasa: • neatkāpties no likumā Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā 8.pantā noteikto, ka saglabājama mēnešalga (darba alga), kas nav [...]

Vai tautas intereses ir fikcija?

2009.03.09

Cik tālu lielā pilsētā ar intensīvu satiksmi būtu iespējams aizbraukt, ignorējot luksofora krāsu signālus? Droši vien ne pārāk, ātrāk vai vēlāk notiktu sadursme. Un neko daudz nelīdzēs „objektīvs” fizikas viedoklis, ka „patiesībā” nekā tāda kā krāsas pasaulē neesot – ir tikai dažādu diapazonu elektromagnētiskais starojums, ko dažādā mērā absorbē vai atstaro dažādas vielas.