Tautsaimniecība

Sanitārā pārbaude oligarhu virtuvē

2010.09.28

Šķiet neviens neapšaubīs naudas lielo lomu politikā. Tomēr ne visi mēdz atzīt kapitāla piederības izšķirošo ietekmi uz valsts attīstību, kaut gan arī šeit sakarība ir acīmredzama. Nauda ir enerģija, ko īpašnieks virza sev vēlamo rezultātu sasniegšanai. Ja Latvijā kapitāls pieder ārvalstniekiem, kolonistiem un vietējiem zagļiem, ko lepni dēvē par oligarhiem, tad nav jābrīnās, ka valsts [...]

Ārvalstu darbaspēks – vai vajag?

2010.09.08

Nupat sabiedrībā atkal sākusies diskusija par ārvalstu darbaspēka nepieciešamību. Latvijā ir vairāk kā 100 000 bezdarbnieku, bet tas netraucē Nacionālās bibliotēkas būvniekiem piesaistīt strādniekus no nabadzīgākajām Eiropas Savienības pavalstīm. Citi politiķi, savukārt, atļaujas filozofēt par to, kurš darbaspēks labāks – krievu vai ķīniešu.

Nodokļu burvju nūjiņa

2010.09.06

Šī raksta mērķis ir norādīt uz nodokļu politikas kļūdām, un iezīmēt nodokļu politikas vadlīnijas, kas var veicināt Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos. Raksts nav precīza zinātniska publikācija, bet apzināti vienkāršots skaidrojums, lai padarītu to uztveramu arī cilvēkiem bez ekonomista izglītības.

Reģionālā politika – ar ko sākt?

2010.08.25

Ja kāds orgāns nefunkcionē, tad tas nelabvēlīgi ietekmē visu organismu. Saimnieciskās dzīves panīkums daudzos Latvijas reģionos nozīmē gan konkrēto apdzīvoto vietu pakāpenisku izzušanu, gan nopietnus draudus valsts attīstībai kopumā.

Latvijas Banka atzīst savu mazspēju

2010.08.17

Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns portālā delfi.lv nupat publicējis savu rakstu, kurā analizēta Latvijas ekonomikas virzība pēdējo divdesmit gadu laikā. Raksts ir interesants divu iemeslu dēļ – pirmkārt, kārtējo reizi ir atzīta Latvijas Bankas nespēja kontrolēt monetāros procesus, otrkārt, netieši tiek apšaubīta eiro ieviešanas lietderība Latvijā. Citādi raksts atkārto jau iepriekš paustos LB viedokļus [...]

Inflācijas plīvuriņš

2010.08.10

Centrālā statistikas pārvalde nupat publicējusi datus par patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā. Cenas salīdzinot arī jūniju atkal ir augušas, un tas nozīmē, ka no pēdējiem pieciem mēnešiem četrus mēnešus bijusi vērojama inflācija. Kaut gan salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā joprojām vērojams cenu kritums (deflācija), prognozējams, ka jau tuvākajā laikā būs cenu pieaugums arī gada [...]

Tātad – tomēr devalvācija?

2010.01.25

Parasti gadījumos, kad nepieciešami smagi lēmumi, politiķi mēdz “iesildīt” publiku. Pašlaik publiskoti satiksmes ministra Gerharda paziņojum par lata devalvācijas iespējamām sekām. Ministrs pauž uzskatu, ka devalvācija smagi atsauksies sociālajā jomā un devalvācijai nav īstais brīdis. Paziņojums ir būtisks vairāku iemeslu dēļ; Pirmkārt, tas nozīmē, ka valdības līmenī šads jautājums tiek izskatīts. Otrkārt, ka īstais brīdis [...]

Krievijai – strupceļš. Kā būs Latvijā?

2009.08.11

Krievijas prezidents Medvedevs, runājot par krīzi, paziņojis, ka Krievijas ekonomikai draud strupceļš, jo tās ekonomika faktiski dzīvo no izejvielu eksporta, kam pasaules tirgū kritušās gan cenas, gan pieprasījums. Krievijas ekonomikā 2010.gadā iespējams otrs krīzes vilnis, uzskata Krievijas ekonomikas attīstības ministra vietnieks Andrejs Kļepačs.  

Krīze, Parex un antisemītisms

2009.07.13

Uz šo rakstiņu mani pamudināja kāda nejauši dzirdēta saruna sabiedriskajā transportā. Kāds vīrietis ap trīsdesmit mazliet vecākam līdzbraucējam klāstīja, ka redz, žīdu (drīkst lasīt arī – ebreju, ja kādam padomju laikā ievazātais apzīmējums sirdij tuvāks) Krasovicka un Kargina bankai valdībai atradies vairāk kā miljards latu, kamēr daži desmiti miljonu latu bērnu slimnīcām, skolām nav un [...]

Par ko balsot? Kritēriji.

2009.05.19

Mēdz teikt, ka karavīra kvalitāti vislabāk parāda tas, kā viņš spēj cīnīties, kad viņam atņemti visi ieroči. Pārfrāzējot gribētu teikt, ka politiķi vislabāk var vērtēt pēc tā, ko viņš ir spējis paveikt neatrodoties pie varas. Laikam jau tas, ka vēlēšanu rezultāti, kas parasti liekas apmierinoši vien pašiem ievēlētajiem, ir apliecinājums faktam, ka sabiedrībā trūkst vispārēju [...]