Pēdējās pāris dienās daži slaveni eiropisti pavisam nekautrīgi paziņojuši, ka ES jāpārveido par federāciju, kas nozīmētu, ka arī juridiski tiktu nostiprināts Latvijas guberņas statuss.
Daudzi komentētāji bieži vien pauž atziņu, ka valdība nedarbojas tautas interesēs. Tas absolūti nav nekāds pārsteigums, jo īpaši tādēļ, ka jau vairāk kā 10 gadus Latvijas galvenās politiskās partijas un to biedri ir bijuši biedri Eiropas kustībā Latvijā. Šī organizācija ir pārstāvniecība starptautiskajai Eiropas kustībai, kuras deklarētais mērķis kopš 1948. gada ir bijis Eiropas Savienoto Valstu izveide, mazinot nacionālo valstu suverenitāti un neatkarību. Šis mērķis nekad nav ticis īpaši slēpts, tiesa gan arī īpaši afišēts nav, pēdējā laikā pat pietušēts. Paradokss ir tajā, ka mūsu valsti visus šos gadus ir vadījuši spēki un cilvēki, kuri ir publiski atzinuši par vēlamu mazināt Latvijas valstiskumu. Arī šobrīd MK sastāvā ir EKL valdes locekle. Es nerunāju par sazvērestībām, bet par principu; kā var cilvēks no vienas puses iestāties par Latvijas valstiskumu un no otras – pret to? Kurā gadījumā šāds cilvēks ir nepatiess? Vērojot to, kas nodarīts Latvijas valstiskumam, šķiet, ka izlikšanās ir bijusi attiecībā uz Latvijas neatkarības ideju. Savulaik 2002.gadā uzrakstīju iesniegumu, ko pielikumā varat apskatīt, skanētu no Nē ES brošūras. Tas vienkārši tā – domāšanas veicināšanai! Un kā teiktu Latvijas radio 1 ” Un nav nekā jauna šajā pasaulē! ” :)

Iesniegums >>>

Tēmas: Ārējās attiecības
2 komentāri