Dažos vārdos
- Dzimis 1980.gadā
- Politologs, pedagoģijas maģistrs,
- Latviešu nacionālistu kluba vadītājs
- Tuvcīņas skolas dibinātājs, Tēvijas sargu instruktors, zemessargs
- uzņēmējs
- strādājis par vēstures, ekonomikas un politikas skolotāju
- triju bērnu tēvs
- Vadījis Nē ES kampaņu
- Sarakstījis grāmatu “Masu apziņas manipulācija”
- Kopā ar E. Berklavu izdevis laikrakstu “Latviešu patriots”
- Vairāku simtu publikāciju autors.
Un šeit mazliet plašāk par savu līdzšinējo dzīves gājumu.
Ierašanās
Šajā saulē esmu nācis 1980.gada 21.martā, un līdz pat šai dienai dzīvoju Ragaciemā, kur manas saknes sniedzas vismaz desmit paaudžu garumā. Tālāk pagaidām neesmu izpētījis. Te arī aug mani trīs bērni.
Piedzimu laukos, bet nu jau dzīvoju pilsētā, lai gan dzīvesvietu mainījis neesmu. No maza zvejnieku ciema, Ragaciems ir izaudzis par vasarnīcu un privātmāju rajonu, kurā iedzimtie nu jau vairs nav pārsvarā.
Skolas gaitas
Pamatskolu beidzu turpat blakus – Lapmežciemā, vēlāk mācījos Jūrmalas 1. vidusskolā. Un lai gan biju plānojis mācīties aizsardzības akadēmijā, dzīve piespēlēja uzvaru Latvijas valsts politikas zinību olimpiādē, kas deva man iespēju ārpus konkursa tikt uzņemtam LU politologos. Budžeta vieta man bija būtisks ieguvums, jo ģimenē augām četri bērni. Pēc politikas zinātnes bakalaura grāda iegūšanas, nodibināju ģimeni, tā, ka par militāro karjeru un dzīvošanau kazarmās vairs īsti nevarēja būt runa. Pēc pāris gadu pārtraukuma studijas atsāku vēlreiz – LU PPF, kur ieguvu maģistra grādu pedagoģijā.
Darbi
Dzīve pie jūras un nepieciešamība palīdzēt vecākiem, jau no mazām dienām radināja pie darba. Gāju jūrā ar vectēvu, palīdzēju vecākiem apstrādāt zivis pārdošanai, rosījos dārzā.
Studiju laikā vienlaikus strādāju gan par skolotāju Lapmežciema pamatskolā, gan apsardzes firmās.
Ir nācies pastrādāt gan izdevniecībā, gan reklāmas aģentūrā, gan privātā mācību centrā, gan vidusskolā. Tagad jau trīs gadus esmu pats sev priekšnieks savā privātfirmā. Bet saka jau, ka īstais darbs ir tas, ko dara bez atlīdzības, tāpēc turpinājumā mazliet par tiem.
Aicinājums
Tā ir sagadījies, ka jau kopš 14 gadu vecuma sāku vadīt jaunsargu nodarbības. Tas bija laiks, kad nemitīgu re(de)formu rezultātā jaunsargi bija entuziastu uzturēta lieta zemessardzē. Sagadījās, ka mūsu ciemā kādi 30 puiši palikām bez instruktoriem un, lai labi iesāktā lieta nebeigtos, uzņēmos iniciatīvu, noturēt sanākušos kopā. Savos 15 gados braucu uz Rīgu uz Zemessardzes štābu, meklēju atbildīgos, kas līdzētu mums atkal tikt pie instruktora. Pēc tam, kad divus gadus bijām savā nodabā darbojušies pamestā PSRS armijas bāzē un vietējos mežus izbradājuši krustu šķērsu, tikām ieskaitīti Tukuma bataljona pārraudzībā. Tur arī kļuvu par zemessargu un esmu tāds joprojām.
Šobrīd savu “pedagoģisko instinktu” veldzēju Tuvcīņas skolā un apvienībā “Tēvijas sargi”, kuru dibinātājs esmu. Pasniedzu tuvcīņas nodarbības. No pāris entuziastu pulciņa šobrīd esam izauguši līdz 8 nodaļām dāžādās Latvijas pilsētās.
Šajos gados ir sanācis, vairāk vai mazāk, apmācīt un skolot vairāk kā 1200 jauniešu.
No 17 gadu vecuma sāku darboties Latviešu nacionālistu klubā. Toreiz tā nosaukums bija Klubs 415. Sāku rakstīt, organizēt pasākumus, seminārus. Daļu no rakstītā un darītā varat izlasīt šajā lapā. Nu jau vairākus gadus esmu kluba vadītājs.
Par vienu no saviem lielajiem darbiem joprojām uzskatu kampaņu pret Latvijas iesaistīšanu ES 2001. – 2003.gadā. Meli, manipulācijas, augstprātība un nerēķināšanās ar cilvēkiem, ko no vadošajiem izjutu šīs kampaņas laikā deva skaidru pārliecību, ka pašreizējā varas elite ir absolūti prettautisks veidojums. Pie šīs domas turos joprojām. Šīs kampaņas laikā neskaitāmas reizes uzstājos dažādos Latvijas novados, sniedzu desmitiem interviju, diskutēju ar valdošās kliķes pārstāvjiem gan raidījumā “Kas notiek Latvijā?” gan publiskās diskusijās, tiekoties ar iedzīvotājiem. Diemžēl, izrādījās, ka nekļūdījos savās prognozēs par latviešu emigrāciju, Krievijas ietekmes pieaugumu un vietējās rāžošanas sairumu pēc iestāšanās ES.
Vienmēr paliks atmiņā arī darbošanās kopā ar leģendāro Eduardu Berklavu, ar kuru sadarbojāmies laikraksta “Latviešu Patriots” izdošanā, organizējot visu no nulles, līdz pat nogādāšanai pie lasītājiem.
Tas par ko arī gribu sev uzsist uz pleca, ir arī sadarbība ar Valdi Celmu, izdodot viņa grāmatu par latviešu dzīvesziņu un organizējot dzīvesziņas skolu.
Grāmata
Savus bakalaura un maģistra darbus, apvienojot ar secinājumiem, kas gūti darbībā, izklāstīju grāmatā “Masu apziņas manipulācija”. To uzskatu par savu devumu, lai mazinātos cilvēku ietekmējamība, kuras rezultātā tik bieži jau esam sev iecēluši nevis pārstāvjus, bet kaklakungus.
Spēka avoti
Esmu laimīgs, ka man ir dota iespēja būt starp savējiem. Darbīgiem, domājošiem, par sevi pārliecinātiem latviešiem. Tas dod spēku. Tāpat kā jūra, ar savu bezgalību. Tāpat kā mūsu senās tautas dziesmas. Un bērna uzticīgais smaids.
Šodien
Maldās tie, kas uzskata, ka pārmaiņas sabiedrībā var notikt strauji. Gan paša pieredze, gan vēstures mācības liecina, ka tam ir vajadzīgi gadi. Taču, ja mēs vēlamies piedzīvot Latvijas uzplaukumu, ar kaut ko ir jāsāk. Veltīgi cerēt, ka veco eliti izdosies nomainīt ar vienu rāvienu. Priekšnosacījumi uzkrājas pamazām.
Es priecāšos, ja man tiks dota iespēja cīnīties par savas tautas interesēm vēl plašākā mērogā. Nešaubīgi ticu, ka neesmu viens savā sapnī par Latviju – skaistu, turīgu, sakārtotu un latvisku!