Jēkabpils traģēdija un patriotisms

Laikā, kad kopā ar pāris dobubiedriem uzsākām veidot Tēvijas sargus /Tuvcīņas skolu, viens no jautājumiem, kas mūs nodarbināja, bija par to, kā nepieļaut, lai tuvcīņas prasmes apgūtu cilvēki, kas tās var izmantot nelietīgos nolūkos. Un secinājums, patiesībā, bija ļoti vienkāršs – nepieciešams skaidri likt saprast, ka instruktori šo darbu veic patriotiskas pārliecības vadīti, ka tiem, kas vēlas tuvcīņu apgūt ir jārespektā nacionālisms, Latvijas vēsture un latviešu valoda. Kādēļ šādi kritēriji? Tādēļ, ka cilvēks, kurš respektē minētās vērtības un apliecina to praksē, ir spējīgs domāt par kopīgām interesēm un citu cilvēku labumu un tiesībām.Šis pārliecības “filtrs” ir darbojies ļoti labi un ikviens, kam nacionālisms ir netīkams vārds, mūsu rindās nespēj darboties.
Šai domai atkal pievērsos pēc nesen notikušās Jēkabpils traģēdijas. Domājot par to, kā iespējams, ka policijā, un pat tās izlases vienībās, iespējams iekļūt cilvēkiem ar noziedzīgām tieksmēm?
Iekšlietu ministre Mūrniece skaļi paziņoja, ka veiks tīrīšanu policijas rindās. Pāris komandieru jau atstādināti. Bet atkal – ne vārda par problēmas cēloņiem. Un šajā gadījumā cēlonis ir, katastrofāla vērtību sistēmas neesamība.
Ir tikai dažas profesijas, kurās nodarbinātajiem jābūt apveltītiem ar augstu apzinīgumu. Skolotāji, ārsti, politiķi, policisti un karavīri. Šīs profesijas pat drīzāk ir aicinājuma un misijas apziņas iemiesojums.
Un, ja reiz runājam par tīrīšanu policijas rindās, tad viens no galvenajiem kritērijiem būtu pretlatviski noskaņotu policistu atlaišana. Nemaz ne tik sen – 2006.gadā bija policisti, kas 16.martā stāvēja ierobežojošā ķēdē kopā ar nacionālboļševiku simbolikā tērptiem kolonistiem, lai kopīgi nepieļautu piemiņas pasākuma gājienu, tāpat ik gadus varam vērot policijas pielaidību 9.maijā, kad visapkārt dižojas PSRS simboli, pagājušajā gadā tika nofotogrāfēts policijas darbinieks, kura mašīnu rotāja sarkanarmijas atribūti. Un visbeidzot par lojalitāti liecina arī valodas prasme. Nemaz jau nerunāsim par gadījumiem, kad policisti publiskā telpā lieto krievu “trīsstāvīgos” vai staigā nevīžīgos formastērpos. Īsi sakot – policija jāattīra no “mentiem” un “miličiem”. Nevar gaidīt, ka valsts likumu sargās un ievēros cilvēki, kam nospļauties par pašu valsti, tās valstiskumu, valsts valodu.
Jānis Sils

2 atbildes "Jēkabpils traģēdija un patriotisms"

  • Miervaldis says:
  • Valcens says:
Ierakstīt komentāru