Neskatoties uz dziļo ekonomisko krīzi, pie varas esošie nav atzinuši līdzšinējās saimnieciskās politikas kļūdas. Vēl vairāk – ekonomisko slimību partijas plāno ārstēt ar tām pašām zālēm, kas šo slimību izraisījušas. Lai Latvijas ekonomikā beidzot sāktos patiess uzplaukums, nepieciešams pašos pamatos mainīt saimnieciskās politikas pamatprincipus:
1. Nacionālā kapitāla veidošana. Tiks noteiktas nozares, kurās var darboties tikai vietējie uzņēmēji. Tas tiks darīts pakalpojumu nozarēs (visu veidu tirdzniecība, būvniecība, iekšējais transports, apdrošināšana, bankas u.c.), kas orientētas uz vietējā tirgus apkalpošanu. Tādējādi latviešu uzņēmēji varēs uzkrāt kapitālu, kas nākotnē līdzēs konkurēt ar ārvalstniekiem arī citās nozarēs.
2. Ārvalstu ieguldījumi ražošanā un eksporta pieaugums. Ārvalstu ieguldījumi tiks veicināti nozarēs, kur dažādu apstākļu dēļ vietējie uzņēmēji vēl nespēj veiksmīgi darboties. Šāda situācija galvenokārt ir eksportējošās ražošanas nozarēs, jo latviešiem joprojām trūkst kapitāls, tehniskās zināšanas un kontakti ārējos tirgos. Ārvalstu ieguldītāju radītajās ražotnēs tiks nodarbināts vietējais darbaspēks, kas savas darba algas tērēs vietējā pakalpojumus sektorā, tādējādi veicinot latviešu uzņēmēju kapitāla uzkrāšanos un nacionālas ekonomikas veidošanos. Eksporta valūtas ieņēmumu pieaugums palīdzēs apmaksāt Latvijai nepieciešamās importa preces un atmaksāt iepriekšējos gados uzkrātos parādus. Laika gaitā, kad mūsdienīgus ražošanas paņēmienus būs apguvuši vietējie darbinieki, valsts sniegs atbalstu, lai tie veidotu savas ražotnes bez ārvalstu kapitāla līdzdalības.
Lai veicinātu ārvalstu ieguldītājus veicot ražotnes Latvijā, ražošana iespēju robežās tiks atbrīvota no visu veidu nodokļiem. Tas attiecas gan uz darbaspēka nodokļiem, kas ievērojami sadārdzina Latvijā ražoto produkciju, gan uz uzņēmuma ienākuma nodokli un akcīzes nodokli degvielai. Tāpat ražošana saprātīgās robežās tiks atslogota no dažāda veida formālām prasībām darba aizsardzībā, vides aizsardzībā, grāmatvedības uzskaitē u.c. jomās, vienlaikus palielinot atbildību par faktiskiem pārkāpumiem. Tādējādi uzņēmēji būs ieinteresēti uzraudzīt darba drošību, vides prasību ievērošanu un nodokļu nomaksu pēc būtības, bet tiks atbrīvoti no formālu prasību ievērošanas. Lai mazinātu valsts risku, tiks ieviesta uzņēmumu atbildības apdrošināšana minētajās jomās.
Eksporta pieaugums tiks nodrošināts gan piesaistot ārvalstniekiem piederošus uzņēmumus, kam jau ir garantēti eksporta tirgi, gan paplašinot ekonomisko pārstāvniecību tīklu valstīs, kur pašlaik Latvijas ekonomiskā aktivitāte ir niecīga (Latīņamerika un Dienvidamerika, Āfrika, DA Āzija u.c.). Eksporta veicināšanā aktīvāk tiks organizēti Latvijas emigranti.
3. Nodokļu politikas maiņa. Nodokļu nasta Latvijā tiks pārnesta no vērtību ražošanas uz vērtību patēriņu. Tas nozīmē, ka tiks samazināti darbaspēka nodokļi un ienākumu nodoklis uzņēmumiem, bet attiecīgi palielināts tiks pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodokļi un nekustamā īpašuma nodokļi, kā arī tiks ieviesti papildus nodokļi luksus precēm. Pirmās nepieciešamības precēm patēriņa nodokļi tiks uzturēti zemā līmenī.
Šādi nodokļu pasākumi veicinās ražošanu un eksportu, jo samazināsies attiecīgās izmaksas, kā arī ierobežos patēriņu (sevišķi, nelietderīgu), veicinot līdzekļu uzkrāšanu un ieguldīšanu. Lai patēriņš netiktu veikts kaimiņvalstīs, tiks noteikti attiecīgi ierobežojumi. Nodokļu izmaiņas tiks veiktas pakāpeniski, lai izvairītos no straujām nodokļu ieņēmumu svārstībām un ļautu sabiedrībai izprast jauno nodokļu nomaksas kārtību.
4. Vietējā tirgus aizsardzība. Lai aizsargātu vietējos ražotājus un veidotu nacionālo kapitālu, tiks noteikti importa ierobežojumi nozarēs, kur vietējo tirgu var apgādāt latviešu uzņēmēji (sevišķi, lauksaimniecība un zvejniecība). Tiks izvērtēti importēto izejvielu un preču saraksti, un sadarbībā ar nozaru asociācijām noteikts, kuras preces var ražot Latvijā. Pēc tam savlaicīgi tiks izsludināti vietējā tirgus aizsardzības pasākumi (paaugstinātas ievedmuitas vai importa aizliegumi) attiecīgajā nozarē, vienlaikus garantējot kredītu garantijas vai neatmaksājamu palīdzību vietējiem uzņēmējiem attiecīgu ražotņu izveidei. Kad vietējie ražotāji būs nostiprinājušies, pēc noteikta termiņa tirgus aizsardzības pasākumi tiks atcelti, lai nodrošinātu brīvu konkurenci un patērētājiem izdevīgas cenas.
5. Naudas politikas maiņa. Vietējās ražošanas attīstību līdz šim būtiski kavēja nepamatoti augstā lata cena (valūtas kurss). Ārvalstniekiem mainot valūtu, iegūto latu pirktspēja bija pārāk maza, tāpēc Latvijā ražotās preces daudzos gadījumos bija konkurētnespējīgas. Šī sakarība darbojās arī pretējā virzienā, jo Latvijas iedzīvotāji pret latiem varēja iegūt tik daudz eiro, ka bija izdevīgāk pirkt importa, nevis vietējās preces. Rezultātā vietējā ražošana tika sagrauta un Latvijas tirgu piepildīja nesamērīgi lētas importa preces. Mākslīgais valūtas kurss tika nodrošināts (un joprojām tiek nodrošināts) ar Latvijas īpašumu iztirgošanu un aizņemšanos.
Nākotnē valūtas kursa politika tiks balstīta uz pirktspējas atbilstību, nosakot tādu lata cenu, lai vietējās preces būtu konkurētspējīgas ārējos tirgos, vienlaikus ierobežojot importa konkurētspēju. Katru gadu lata cena pakāpeniski tiks samērota ar ārvalstu valūtām, ņemot vērā iepriekšējā gada inflācijas rādītāju atšķirības (valūtu pirktspējas kritumu).
6. Valsts atbalsta programmas ekonomikai. Laikā, kamēr latviešu uzņēmējiem vēl nav uzkrājies kapitāls lielu saimniecisku projektu īstenošanai, valstij jāiesaistās to finansēšanā. Šādai rīcībai būs divējādi labvēlīga ietekme – tiks palielināts valdības pieprasījums, kā arī nākotnē radīsies papildus pievienotā vērtība, kas ļaus atdot aizņemtos līdzekļus. Latvijā tiks būvēta sava atomelektrostacija, celulozes un papīra rūpnīca, kā arī pietiekami jaudīgas biodegvielas rūpnīcas, kas nodrošinās vietējo tirgu un eksporta apjomus brīdī, kad naftas cena būs kļuvusi nesamērīgi augsta. Nākotnē šo rūpnīcu akcijas tiks pārdotas atklātā izsolē Latvijas iedzīvotājiem.
Valsts realizēs piespiedu programmu energoefektivitātes uzlabošanā, jo pašlaik daudzdzīvokļu māju īpašnieki bieži vien nespēj vienoties par nepieciešamo pasākumu veikšanu. Speciālistu veiktie aprēķini liecina, ka tādējādi varētu ietaupīt pat vairāk kā pusi no apkurei tērētajiem importētajiem energoresursiem, turklāt darbs Latvijas būvniekiem būtu nodrošināts ilgam laikam. Veiktos ieguldījumus atmaksātu no apkures maksas ietaupījumiem – tiktu saglabāta esošā samaksa par apkuri, bet reālais ietaupījums novirzīts siltināšanas izmaksu segšanai. Valsts uzņemtos atbildību, ka kopējā samaksa par apkuri siltināšanas rezultātā nepieaug.
Tiešs valsts atbalsts uzņēmējiem nodrošināms ar subsīdiju, kredītgarantiju, grantu (neatmaksājamas palīdzības) un eksporta garantiju palīdzību. Finanšu atbalsts tiks saskaņots ar citiem atbalsta veidiem – vietējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanu, ārvalstniekiem slēgto nozaru noteikšanu u.c.
Lai iegūtu naudu lielu valsts ieguldījumu projektu īstenošanai un uzņēmēju atbalsta programmu ieviešanai, būs nepieciešams aizņemties ārvalstīs. Papildus līdzekļus varēs iegūt, izvērtējot pēdējos divdesmit gados uzkrāto kapitālu izcelsmi, un atbrīvojot attiecīgās personas no kriminālatbildības, ja tās ar valsti vienojas par nelegāli iegūto līdzekļu pakāpenisku atmaksu.
7. Ārējās tirdzniecības statusa pārskatīšana. Latvija pašlaik nenosaka savu saimniecisko sadarbību ne ar valstīm Eiropas Savienībā (ES), ne ar valstīm ārpus tās. Kopš Latvijas iesaistīšanas ES ar šīs savienības pavalstīm ir ieviests brīvās tirdzniecības režīms (nav iespēju aizsargāt vietējo tirgu), bet ar valstīm ārpus ES sadarbību nosaka Eiropas Savienības noslēgtie līgumi.
Lai veiksmīgi kārtotu ārējās attiecības ar citām valstīm, nepieciešams ārējās tirdzniecības politiku balstīt uz abpusēja izdevīguma principiem. Divpusējos tirdzniecības līgumos jāparedz iespēja katrai pusei piedāvāt ražojumus, ko neražo otra puse (tirdzniecība jāattīsta ar valstīm, kuru ekonomikas papildina, nevis konkurē ar Latvijas ekonomiku). Nav jēgas ieviest brīvas tirdzniecības režīmu nozarēs, kur valstis katra pati sevi var veiksmīgi apgādāt.
8. Reģionālās attīstības veicināšana. Tiks veikti pasākumi, lai nodrošinātu valsts vienmērīgu reģionālo attīstību. Reģionos tiks nodrošinātas darba vietas, ērta satiksme, kultūras dzīves daudzveidība, kvalitatīva veselības aprūpe un izglītība, kā arī sakopta vide. Lai to paveiktu, valsts palielinās ieguldījumus reģionālajos ceļos un cita veida infrastruktūrā, finansēs un organizēs spēcīgu reģionālo universitāšu rašanos, pārcels uz reģioniem atsevišķas valsts iestādes, piešķirs nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas darbojas īpaši atbalstāmās teritorijās (tajā skaitā finansējot papildus izmaksas, kas radīsies saistībā ar ražotņu pārcelšanu uz reģioniem). Valsts palielinās finansējumu kultūras aktivitātēm ārpus Rīgas.