1) Austrumu un Rietumu specdienestu aktivitāšu ierobežošana. Pašlaik Latvijā aktīvi darbojas gan Austrumu, gan Rietumu lielvaru finansētas sabiedriskas organizācijas, gan personas, kuru mērķi ir pretrunā Latvijas valsts pamatidejām. Lai šādas darbības ierobežotu, nepieciešams aizliegt sabiedrisko organizāciju un politisko partiju atklātu un slēptu finansēšanu no ārvalstīm. Tāpat jāierobežo tādu personu iesaistīšanās politikā (ne tikai kandidēšana, bet arī partiju un sabiedrisko organizāciju sponsorēšana), kas līdz šim sadarbojušās ar ārvalstu dienestiem. Attiecīgas kontroles nodrošināšanai ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos un jāstiprina vietējo specdienestu kontrolējošā darbība.
2) Pastāvīgas ārpolitikas veidošana. Pašlaik Latvijas ārpolitika ir pilnībā pakārtota Eiropas Savienības un ASV ārpolitikai. Tādējādi Latvijas valstij nereti jāatbalsta arī tādi pasākumi, kas ir pretrunā mūsu un citu mazo valstu pastāvēšanas idejai. Nākotnē Latvijas valstij jāatzīst citu valstu suverenitāti un neatkarību gan iekšpolitikā, gan valsts ārējo attiecību veidošanā. Nav pieļaujama iesaistīšanās militārās akcijās pret valstīm, kuras nav veikušas starptautisko tiesību pārkāpumus. Lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu, jāiestājas par balsošanas kārtības maiņu ANO, un jāveicina šīs organizācijas aktivizēšanos valstu suverenitātes nodrošināšanā, nevis iekšējo un ārējo attiecību regulēšanā. Starptautiskas sankcijas pret kādu valsti pieļaujamas tikai tad, ja ir neapstrīdami pierādījumi, ka tā veikusi starptautisko tiesību pārkāpumu (aizskārusi citu valsti bez tiesiska pamata). Jāiestājas arī pret starptautisko organizāciju pārveidošanu par valstiskiem veidojumiem. Šajā sakarā jāpanāk Latvijai izņēmuma statusa noteikšanu Eiropas Savienībā, nodrošinot mūsu valsts saimnieciskai un kulturālai attīstībai nepieciešamos apstākļus. Ja ES šādus izņēmuma nosacījumus nav gatava garantēt, no šīs organizācijas jāizstājas.
3) Aizsardzības spēju stiprināšana. Ārējo draudu raksturs mūsdienās ir mainījies, un lielāko kaitniecisko darbu paveic labi organizēti svešzemju specdienesti, nevis atklāts militārs iebrukums. Valsts aizsardzības jomā jānostiprina valsts slepenie dienesti, kas veic nepieciešamos pasākumus ārvalstu dienestu darbības ierobežošanai. Dienestiem jāvāc informāciju arī par iespējamo agresorvalstu patiesajiem vadītājiem, nepieciešamības gadījumā veicot tiešu triecienu šīm personām vai to ekonomiskajām interesēm. Valstij jāuztur gan nelielu profesionālu armiju, kas uztver pretinieka pirmo triecienu, gan plašu brīvprātīgu militāru organizāciju, kas spējīga ātri sakārtoties pretestībai visā Latvijas teritorijā. Ir jānoslēdz kolektīvās aizsardzības līgums ar saviem dabiskajiem sabiedrotajiem Lietuvu, Igauniju, un iespējams arī Poliju un Somiju. Līdz pilnvērtīgas aizsardzības sistēmas izveidei Latvijai jāpaliek NATO dalībvalstij, šīs organizācijas ietvaros pamazām pilnveidojot savas individuālās aizsardzības spējas.